{"id":10470,"date":"2025-08-29T13:49:37","date_gmt":"2025-08-29T13:49:37","guid":{"rendered":"https:\/\/www.rjtc.lv\/?p=10470"},"modified":"2025-09-11T11:10:06","modified_gmt":"2025-09-11T11:10:06","slug":"sajutu-darzs","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.rjtc.lv\/?p=10470","title":{"rendered":"IZZI\u0145AS D\u0100RZS"},"content":{"rendered":"\n

\u201cIen\u0101c \u0161aj\u0101 d\u0101rz\u0101 k\u0101 klus\u0101 ce\u013cojum\u0101 \u2013 starp \u016bdens pl\u016bdumu, akmens sp\u0113ku un koku \u0161alk\u0101m atrad\u012bsi mieru, ko ikdien\u0101 m\u0113dzam pazaud\u0113t. Jap\u0101\u0146u d\u0101rza skaistums nav tikai tas, ko redzam, bet ar\u012b tas, ko saj\u016btam \u2013 ien\u0101c, elpo un \u013cauj dabai run\u0101t ar tavu dv\u0113seli.\u201d<\/strong><\/p>\n\n\n\n

\ud83c\udf3f R\u012bgas Jauno tehni\u0137u centrs \u201cIzzi\u0146as d\u0101rzs\u201d jap\u0101\u0146u d\u0101rza stil\u0101 ir vieta, kur laiks pal\u0113nin\u0101s un sirds k\u013c\u016bst viegl\u0101ka. \u0160eit sastopas akmens stingr\u012bba, \u016bdens pl\u016bdums un koku maigais \u0161alkojums, radot telpu mieram un iek\u0161\u0113jai harmonijai. Ien\u0101kot d\u0101rz\u0101, ikviens var izjust dabas vienk\u0101r\u0161\u012bbu un skaistumu \u2013 k\u0101 ce\u013cojum\u0101 uz Jap\u0101nas est\u0113tikas pasauli tepat Latvij\u0101.<\/p>\n\n\n\n

Jap\u0101\u0146u d\u0101rzi <\/strong>(\u65e5\u672c\u5ead\u5712, nihon teien<\/em> ) ir tradicion\u0101li d\u0101rzi<\/a> , kuru dizainu papildina jap\u0101\u0146u est\u0113tika<\/a> un filozofiskas idejas, tajos netiek izmantoti m\u0101ksl\u012bgi rot\u0101jumi un tiek izcelta dabisk\u0101 ainava. Jap\u0101\u0146u d\u0101rzu dizaineri<\/a> parasti izmanto augus un nolietotus, novecoju\u0161us materi\u0101lus , lai rad\u012btu dabisko ainavu un paustu eksistences trauslumu, k\u0101 ar\u012b laika neapturamo virz\u012bbu. \u200a<\/sup> Sen\u0101 jap\u0101\u0146u m\u0101ksla<\/a> iedvesmoja pag\u0101tnes d\u0101rzu dizainerus.  \u016adens ir svar\u012bga daudzu d\u0101rzu iez\u012bme, t\u0101pat k\u0101 akme\u0146i un bie\u017ei vien grants. Neskatoties uz daudziem pievilc\u012bgiem jap\u0101\u0146u ziedo\u0161iem augiem, z\u0101laugu ziediem jap\u0101\u0146u d\u0101rzos parasti ir daudz maz\u0101ka loma nek\u0101 Rietumos, lai gan sezon\u0101li ziedo\u0161ie kr\u016bmi<\/a> un koki ir svar\u012bgi, v\u0113l jo dramatisk\u0101k kontrasta d\u0113\u013c ar parasti domin\u0113jo\u0161o za\u013cumu. M\u016b\u017eza\u013cie augi Jap\u0101n\u0101 ir “d\u0101rza skelets”.  Lai gan m\u0113r\u0137is ir dabiska izskata rad\u012b\u0161ana, jap\u0101\u0146u d\u0101rznieki bie\u017ei vien veido savus augus, tostarp kokus, ar lielu r\u016bp\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/a><\/figure>\n\n\n\n

Sala K\u014draku-en<\/a> d\u0101rzos, Okajam\u0101<\/a> , ar ziedo\u0161\u0101m ac\u0101lij\u0101m<\/a><\/p>\n\n\n\n

Jap\u0101\u0146u literat\u016bra par d\u0101rzkop\u012bbu past\u0101v gandr\u012bz t\u016bksto\u0161 gadu sen\u0101 pag\u0101tn\u0113, un ir izveidoju\u0161ies vair\u0101ki da\u017e\u0101di d\u0101rzu stili, da\u017eiem no tiem ir reli\u0123iskas vai filozofiskas noz\u012bmes. Jap\u0101\u0146u d\u0101rzu rakstur\u012bga iez\u012bme ir t\u0101, ka tie ir veidoti t\u0101, lai tos var\u0113tu apl\u016bkot no noteiktiem punktiem. Da\u017ei no noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem tradicion\u0101lajiem jap\u0101\u0146u d\u0101rzu<\/strong> stiliem ir \u010disen-\u0161oj\u016b-teien<\/em> (“ezera-avota-laivu ekskursijas d\u0101rzs”), kas tika import\u0113ts no \u0136\u012bnas Heiana period\u0101<\/a> (794\u20131185). Tie bija veidoti t\u0101, lai tos var\u0113tu apl\u016bkot no maz\u0101m laiv\u0101m centr\u0101laj\u0101 ezer\u0101. Nav saglab\u0101ju\u0161ies nek\u0101di ori\u0123in\u0101li \u0161o d\u0101rzu piem\u0113ri, ta\u010du tos aizst\u0101ja ar T\u012bras Zemes budismu<\/a> saist\u012btais “parad\u012bzes d\u0101rzs” ar Budas sv\u0113tn\u012bcu uz salas ezer\u0101. V\u0113l\u0101k lielie d\u0101rzi bie\u017ei ir kaij\u016b-\u0161iki-teien<\/em> jeb promen\u0101des d\u0101rza stil\u0101, kas veidoti t\u0101, lai tos var\u0113tu apl\u016bkot no takas, kas vijas ap d\u0101rzu, ar fiks\u0113t\u0101m pieturviet\u0101m apskatei. Specializ\u0113ti stili, bie\u017ei vien nelielas sada\u013cas liel\u0101k\u0101 d\u0101rz\u0101, ietver s\u016bnu d\u0101rzu<\/a> , sauso d\u0101rzu<\/a> ar granti un akme\u0146iem, kas saist\u012bts ar dzenbudismu<\/a> , rod\u017ei<\/em><\/a> jeb t\u0113jas nami\u0146a d\u0101rzu, kas veidots t\u0101, lai to var\u0113tu redz\u0113t tikai no \u012bsas takas, un tsubo-nivu<\/em><\/a> , \u013coti mazu pils\u0113tas d\u0101rzu.<\/p>\n\n\n\n

Liel\u0101kaj\u0101 da\u013c\u0101 m\u016bsdienu jap\u0101\u0146u m\u0101ju ir maz vietas d\u0101rzam, lai gan tsubo-niwa<\/em> stils ar maziem d\u0101rzi\u0146iem ej\u0101s un cit\u0101s telp\u0101s, k\u0101 ar\u012b pundurkoci\u0146i<\/a> (Jap\u0101n\u0101 vienm\u0113r audz\u0113ti \u0101r\u0101) un telpaugi<\/a> to mazina, un viet\u0113jais d\u0101rzu t\u016brisms<\/a> ir \u013coti svar\u012bgs. Jap\u0101\u0146u trad\u012bcija jau izsenis ir saglab\u0101t labi iek\u0101rtotu d\u0101rzu p\u0113c iesp\u0113jas tuv\u0101k t\u0101 s\u0101kotn\u0113jam st\u0101voklim  , un daudzi slaveni d\u0101rzi, \u0161\u0137iet, vair\u0101ku gadsimtu laik\u0101 ir maz main\u012bju\u0161ies, iz\u0146emot neizb\u0113gamo augu mai\u0146u, kas Rietumos ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi reti.<\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/a><\/figure>\n\n\n\n

R\u016bp\u012bgi izvietoti akme\u0146i ap d\u012b\u0137i Ritsurinas d\u0101rz\u0101<\/a><\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/a><\/figure>\n\n\n\n

Jap\u0101\u0146u d\u0101rzs Tatton Park d\u0101rzos<\/a> , Anglij\u0101<\/p>\n\n\n\n

Jap\u0101\u0146u d\u0101rzkop\u012bbas stila izpratne Rietumos sasniedza 19. gadsimta beigas un tika entuziastiski uz\u0146emta k\u0101 da\u013ca no japonisma<\/a> modes , un Rietumu d\u0101rzkop\u012bbas gaume tobr\u012bd bija nov\u0113rsusies no stingras \u0123eometrijas un piev\u0113rsusies dabisk\u0101kam stilam, kura pievilc\u012bga vari\u0101cija bija jap\u0101\u0146u stils. Tie uzreiz k\u013cuva popul\u0101ri Apvienotaj\u0101 Karalist\u0113, kur klimats bija l\u012bdz\u012bgs un jap\u0101\u0146u augi labi auga. Jap\u0101\u0146u d\u0101rzi, kas parasti ir da\u013ca no liel\u0101ka d\u0101rza, joproj\u0101m ir popul\u0101ri Rietumos, un daudzi tipiski jap\u0101\u0146u d\u0101rza augi, piem\u0113ram, \u0137ir\u0161u koki un daudzas <\/a>Acer palmatum<\/em><\/a> vai Jap\u0101nas k\u013cavu \u0161\u0137irnes , tiek izmantoti ar\u012b visu veidu d\u0101rzos, pie\u0161\u0137irot v\u0101ju stila pieska\u0146u \u013coti daudziem d\u0101rziem.<\/p>\n\n\n\n

V\u0113sture<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Izcelsme<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Jap\u0101\u0146u d\u0101rzu pamatidejas Jap\u0101n\u0101 pirmo reizi tika ieviestas Asukas period\u0101<\/a> ( apm. \u20096.\u20137. gadsimt\u0101 ).<\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/a><\/figure>\n\n\n\n

Ise D\u017eingu<\/a> , sintoistu sv\u0113tn\u012bca,<\/a> kas tika uzs\u0101kta 7. gadsimt\u0101 un ko ieskauj balti grants akme\u0146i<\/p>\n\n\n\n

Jap\u0101\u0146u d\u0101rzi pirmo reizi par\u0101d\u012bj\u0101s Honsju<\/a> sal\u0101 , lielaj\u0101 Jap\u0101nas centr\u0101laj\u0101 sal\u0101. To est\u0113tiku ietekm\u0113ja Honsju ainavas \u012bpatn\u012bbas: nel\u012bdzenas vulk\u0101nisk\u0101s virsotnes, \u0161auras ielejas, kalnu strauti ar \u016bdenskritumiem un kask\u0101d\u0113m, ezeri un nelielu akme\u0146u pludmales. Tos ietekm\u0113ja ar\u012b bag\u0101t\u012bg\u0101 ziedu un da\u017e\u0101du koku sugu, \u012bpa\u0161i m\u016b\u017eza\u013co koku, daudzveid\u012bba sal\u0101s, k\u0101 ar\u012b \u010detri at\u0161\u0137ir\u012bgie gadalaiki Jap\u0101n\u0101, tostarp karstas, mitras vasaras un sniegotas ziemas. <\/p>\n\n\n\n

Jap\u0101\u0146u d\u0101rzu saknes mekl\u0113jamas sintoisma<\/a> nacion\u0101laj\u0101 reli\u0123ij\u0101 ar t\u0101s st\u0101stu par asto\u0146u perfektu salu rad\u012b\u0161anu un \u0161in\u010di ,<\/em> dievu ezeriem. Aizv\u0113sturisk\u0101s sintoisma sv\u0113tn\u012bcas<\/a> kami , dieviem un gariem, ir atrodamas pludmal\u0113s un me\u017eos vis\u0101 sal\u0101. T\u0101s bie\u017ei vien bija neparastu klin\u0161u vai koku form\u0101, kas apz\u012bm\u0113ti ar r\u012bsu \u0161\u0137iedras aukl\u0101m ( \u0161imenava ) un ieskauti ar baltiem akme\u0146iem vai o\u013ciem, <\/em><\/a>kas<\/em><\/a> simboliz\u0113 t\u012br\u012bbu. Baltais grants pagalms k\u013cuva par sintoisma sv\u0113tn\u012bcu, imperatora pi\u013cu, budistu temp\u013cu un dzenbudisma d\u0101rzu<\/a> at\u0161\u0137ir\u012bgu iez\u012bmi . Lai gan t\u0101 s\u0101kotn\u0113j\u0101 noz\u012bme ir nedaudz neskaidra, viens no jap\u0101\u0146u v\u0101rdiem, kas apz\u012bm\u0113ja d\u0101rzu \u2014 niva<\/em> \u2014 s\u0101ka apz\u012bm\u0113t vietu, kas bija att\u012br\u012bta un att\u012br\u012bta, gaidot  kami<\/em> iera\u0161anos , un sintoisma godbij\u012bba pret lieliem akme\u0146iem, ezeriem, seniem kokiem un citiem “dabas cien\u012bt\u0101jiem” atst\u0101ja ilgsto\u0161u ietekmi uz jap\u0101\u0146u d\u0101rzu dizainu.<\/p>\n\n\n\n

Jap\u0101\u0146u d\u0101rzus sp\u0113c\u012bgi ietekm\u0113ja ar\u012b \u0137\u012bnie\u0161u daoisma<\/a> un Amida<\/a> budisma filozofija, kas tika ievesta no \u0136\u012bnas ap 552. gadu m\u016bsu \u0113r\u0101. Daoistu le\u0123end\u0101s bija min\u0113tas piecas kalnu salas, kur\u0101s dz\u012bvoja asto\u0146i nemirst\u012bgie , kas dz\u012bvoja piln\u012bg\u0101 harmonij\u0101 ar dabu. Katrs nemirst\u012bgais no sav\u0101m kalnu m\u0101j\u0101m lidoja uz <\/a>dz\u0113rves<\/a> muguras . Pa\u0161as salas atrad\u0101s uz milz\u012bga j\u016bras bru\u0146urupu\u010da<\/a> muguras . Jap\u0101n\u0101 piecas \u0137\u012bnie\u0161u le\u0123endas salas k\u013cuva par vienu salu, ko sauca par Horai-zen jeb Horai<\/a> kalnu . \u0160\u012b le\u0123end\u0101r\u0101 kalna, kas ir perfektas pasaules simbols, kopijas ir izplat\u012bta jap\u0101\u0146u d\u0101rzu iez\u012bme, t\u0101pat k\u0101 akme\u0146i, kas att\u0113lo bru\u0146urupu\u010dus un dz\u0113rves. <\/p>\n\n\n\n

Senatn\u0113<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Agr\u0101kie re\u0123istr\u0113tie jap\u0101\u0146u d\u0101rzi bija imperatoru un di\u017ecilt\u012bgo izpriecu d\u0101rzi . Tie ir piemin\u0113ti vair\u0101k\u0101s \u012bs\u0101s <\/a>Nihon \u0160oki<\/em><\/a> , pirm\u0101s Jap\u0101nas v\u0113stures hronikas, kas public\u0113ta 720. gad\u0101, viet\u0101s. 74. gada pavasar\u012b hronik\u0101 bija rakst\u012bts: ” Imperators Keiko<\/a> ielaida d\u012b\u0137\u012b da\u017eas karpas un priec\u0101j\u0101s t\u0101s redz\u0113t no r\u012bta un vakar\u0101”. N\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 “Imperators palaida \u016bden\u012b divkorpusu laivu Id\u017ei\u0161i d\u012b\u0137\u012b Ihar\u0113 un iek\u0101pa taj\u0101 kop\u0101 ar savu imperatora konkub\u012bni, un vi\u0146i kop\u0101 grezni mieloj\u0101s”. 486. gad\u0101 hronik\u0101 bija rakst\u012bts, ka “Imperators Kenzo<\/a> dev\u0101s uz d\u0101rzu un mieloj\u0101s l\u012bkumotas strauta mal\u0101”. <\/p>\n\n\n\n

\u0136\u012bnie\u0161u d\u0101rziem bija \u013coti sp\u0113c\u012bga ietekme uz agr\u012bnajiem jap\u0101\u0146u d\u0101rziem. Ap 552. gadu m\u016bsu \u0113r\u0101 budisms no \u0136\u012bnas caur Koreju tika ofici\u0101li ieviests Jap\u0101n\u0101. Laik\u0101 no 600. l\u012bdz 612. gadam Jap\u0101nas imperators nos\u016bt\u012bja \u010detras s\u016btniec\u012bbas uz \u0136\u012bnas Sui dinastijas galmu. Laik\u0101 no 630. l\u012bdz 838. gadam Jap\u0101nas galms nos\u016bt\u012bja v\u0113l piecpadsmit s\u016btniec\u012bbas uz <\/a>Tanu dinastijas<\/a> galmu . \u0160aj\u0101s s\u016btniec\u012bb\u0101s, katr\u0101 no kur\u0101m bija vair\u0101k nek\u0101 piecsimt locek\u013cu, bija diplom\u0101ti, zin\u0101tnieki, studenti, budistu m\u016bki un tulkot\u0101ji. T\u0101s atveda \u0137\u012bnie\u0161u rakstus, m\u0101kslas priek\u0161metus un detaliz\u0113tus \u0137\u012bnie\u0161u d\u0101rzu aprakstus.<\/p>\n\n\n\n

612. gad\u0101 imperatore Suiko<\/a> lika uzb\u016bv\u0113t d\u0101rzu ar m\u0101ksl\u012bgu kalnu, kas simboliz\u0113 \u0160umi-Senu jeb Sumeru kalnu<\/a> , kas hinduistu un budistu le\u0123end\u0101s tiek uzskat\u012bts par pasaules centru. T\u0101s pa\u0161as imperatores vald\u012b\u0161anas laik\u0101 viens no vi\u0146as ministriem, Soga no Umako, sav\u0101 pil\u012b lika uzb\u016bv\u0113t d\u0101rzu ar ezeru un vair\u0101k\u0101m maz\u0101m sal\u0101m, kas simboliz\u0113 asto\u0146u nemirst\u012bgo salas, kas ir slavenas \u0137\u012bnie\u0161u le\u0123end\u0101s un daoisma<\/a> filozofij\u0101. \u0160\u012b pils k\u013cuva par Jap\u0101nas imperatoru \u012bpa\u0161umu, tika nosaukta par “Salu pili” un vair\u0101kk\u0101rt piemin\u0113ta ” Man’y\u014dsh\u016b<\/em><\/a> ” jeb “Neskait\u0101mo lapu kolekcij\u0101”, vec\u0101kaj\u0101 zin\u0101maj\u0101 jap\u0101\u0146u dzejas kr\u0101jum\u0101.<\/p>\n\n\n\n

Naras periods (710\u2013794)<\/strong><\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/a><\/figure>\n\n\n\n

Skats uz Austrumu pils d\u0101rzu (\u6771\u9662\u5ead\u5712) galveno paviljonu<\/p>\n\n\n\n

Nara periods<\/a> ir nosaukts t\u0101 galvaspils\u0113tas Naras<\/a> v\u0101rd\u0101 . Pirmie autentiski jap\u0101\u0146u d\u0101rzi \u0161aj\u0101 pils\u0113t\u0101 tika uzcelti 8. gadsimta beig\u0101s. Krasta l\u012bnijas un akmens ieskauti bija natur\u0101listiski, at\u0161\u0137\u012br\u0101s no smag\u0101k\u0101, agr\u0101k\u0101 kontinent\u0101l\u0101 d\u012b\u0137u malu b\u016bvniec\u012bbas veida. Izrakumos ir atrasti divi \u0161\u0101di d\u0101rzi, kas abi tika izmantoti dzejas rakst\u012b\u0161anas sv\u0113tkiem.  Viens no \u0161iem d\u0101rziem, Austrumu pils d\u0101rzs Heid\u017eo pil\u012b<\/a> , Nar\u0101, ir prec\u012bzi rekonstru\u0113ts, izmantojot to pa\u0161u atra\u0161an\u0101s vietu un pat ori\u0123in\u0101l\u0101s d\u0101rza iez\u012bmes<\/a> , kas tika izraktas.  No neliel\u0101 pieejam\u0101 liter\u0101ro un arheolo\u0123isko pier\u0101d\u012bjumu daudzuma izriet, ka t\u0101 laika jap\u0101\u0146u d\u0101rzi bija pietic\u012bgas Tangas dinastijas imperatora d\u0101rzu versijas ar lieliem ezeriem, kas izkais\u012bti ar m\u0101ksl\u012bg\u0101m sal\u0101m un m\u0101ksl\u012bgiem kalniem. D\u012b\u0137u malas tika veidotas no smagiem akme\u0146iem k\u0101 uzb\u0113rumiem. Lai gan \u0161iem d\u0101rziem bija zin\u0101ma budistu un daoistu simbolika, tie bija dom\u0101ti k\u0101 izpriecu d\u0101rzi un festiv\u0101lu un svin\u012bbu vietas.<\/p>\n\n\n\n

Nesenie arheolo\u0123iskie izrakumi senaj\u0101 galvaspils\u0113t\u0101 Nar\u0101 ir atkl\u0101ju\u0161i divu 8. gadsimta d\u0101rzu paliekas, kas saist\u012bti ar Imperatora galmu: d\u012b\u0137a un strauta d\u0101rzu \u2013 To-in \u2013, kas atrodas Imperatora pils teritorij\u0101, un strauta d\u0101rzu \u2013 Kjuseki \u2013, kas atrodas m\u016bsdienu pils\u0113t\u0101. Tie var\u0113tu b\u016bt veidoti p\u0113c \u0137\u012bnie\u0161u d\u0101rzu parauga, ta\u010du To-in atrastajiem klin\u0161u veidojumiem, \u0161\u0137iet, ir vair\u0101k kop\u012bga ar aizv\u0113sturiskiem jap\u0101\u0146u akmens pieminek\u013ciem nek\u0101 ar \u0137\u012bnie\u0161u priek\u0161te\u010diem, un Kjuseki strauta d\u0101rza dabisk\u0101, l\u012bkumot\u0101 gaita, iesp\u0113jams, ir daudz maz\u0101k form\u0101la nek\u0101 t\u0101, kas past\u0101v\u0113ja Tangas \u0136\u012bn\u0101. Lai k\u0101da b\u016btu to izcelsme, gan To-in, gan Kjuseki nep\u0101rprotami paredz noteiktu att\u012bst\u012bbu v\u0113l\u0101kajos jap\u0101\u0146u d\u0101rzos. <\/p>\n\n\n\n

Heiana periods (794\u20131185)<\/strong><\/p>\n\n\n\n

794. gad\u0101 p\u0113c Kristus, Heiana perioda<\/a> (794.\u20131185. g. m.\u0113.) s\u0101kum\u0101 , Jap\u0101nas galms p\u0101rc\u0113la savu galvaspils\u0113tu uz Heianky\u014d<\/a> (m\u016bsdienu Kioto<\/a> ). \u0160aj\u0101 period\u0101 past\u0101v\u0113ja tr\u012bs da\u017e\u0101du veidu d\u0101rzi: pils d\u0101rzi un di\u017ecilt\u012bgo d\u0101rzi galvaspils\u0113t\u0101, villu d\u0101rzi pils\u0113tas nomal\u0113 un temp\u013cu d\u0101rzi.<\/p>\n\n\n\n

Heiana period\u0101 pi\u013cu, reziden\u010du un d\u0101rzu arhitekt\u016bra atbilda \u0137\u012bnie\u0161u praksei. M\u0101jas un d\u0101rzi bija izvietoti zieme\u013cu-dienvidu as\u012b, rezidencei atrodoties zieme\u013cos, bet ceremoni\u0101laj\u0101m \u0113k\u0101m un galvenajam d\u0101rzam \u2014 dienvidos, dienvidos bija divi gari sp\u0101rni, kas atg\u0101din\u0101ja atzveltnes kr\u0113sla atzveltnes, un starp tiem atrad\u0101s d\u0101rzs. D\u0101rzos bija viens vai vair\u0101ki ezeri, kas savienoti ar tiltiem un l\u012bkumot\u0101m straum\u0113m. Imperatora reziden\u010du dienvidu d\u0101rzam bija unik\u0101la jap\u0101\u0146u iez\u012bme: liela tuk\u0161a baltu smil\u0161u vai grants plat\u012bba. Imperators bija Jap\u0101nas galvenais priesteris, un balt\u0101s smiltis simboliz\u0113ja t\u012br\u012bbu un bija vieta, kur var\u0113ja uzaicin\u0101t ciemos dievus. \u0160\u012b teritorija tika izmantota reli\u0123isk\u0101m ceremonij\u0101m un dej\u0101m dievu sagaid\u012b\u0161anai. [ 13 ]<\/sup><\/a><\/p>\n\n\n\n

Pa\u0161a d\u0101rza pl\u0101nojums tika stingri noteikts saska\u0146\u0101 ar tradicion\u0101l\u0101s \u0137\u012bnie\u0161u geomantijas<\/a> jeb fen\u0161ui<\/a> principiem . Pirmaj\u0101 zin\u0101maj\u0101 gr\u0101mat\u0101 par jap\u0101\u0146u d\u0101rza m\u0101kslu ” Sakuteiki”<\/em><\/a> ( D\u0101rza kop\u0161anas pieraksti<\/em> ), kas sarakst\u012bta 11. gadsimt\u0101, teikts:<\/p>\n\n\n\n

Laba z\u012bme ir strautam n\u0101kt no austrumiem, iepl\u016bst d\u0101rz\u0101, paiet zem m\u0101jas un tad aiziet no dienvidaustrumiem. T\u0101d\u0101 veid\u0101 zil\u0101 p\u016b\u0137a \u016bdens aiznes\u012bs visus \u013caunos garus no m\u0101jas pie balt\u0101 t\u012b\u0123era. [ 14 ]<\/sup><\/a><\/p>\n\n\n\n

Heiana perioda imperatora d\u0101rzi bija \u016bdens d\u0101rzi<\/a> , kur apmekl\u0113t\u0101ji pastaig\u0101j\u0101s elegant\u0101s lakot\u0101s laiv\u0101s, klaus\u012bj\u0101s m\u016bziku, v\u0113roja t\u0101lum\u0101 eso\u0161os kalnus, dzied\u0101ja, las\u012bja dzeju, gleznoja un apbr\u012bnoja ainavu. Sabiedrisk\u0101 dz\u012bve d\u0101rzos ir neaizmirstami aprakst\u012bta klasiskaj\u0101 jap\u0101\u0146u rom\u0101n\u0101 ” D\u017eend\u017ei st\u0101sts”<\/a><\/em> , ko ap 1005. gadu sarakst\u012bja imperatores galma d\u0101ma Murasaki \u0160ikibu<\/a> . Viena \u0161\u0101da m\u0101ksl\u012bg\u0101 ezera, Osava no ike, p\u0113das net\u0101lu no Daikaku-ji<\/a> temp\u013ca Kioto joproj\u0101m ir redzamas. To uzc\u0113la imperatora s\u0101ga<\/a> , kas vald\u012bja no 809. l\u012bdz 823. gadam, un tiek uzskat\u012bts, ka to iedvesmojis Duntinga ezers<\/a> \u0136\u012bn\u0101. [ 15 ]<\/sup><\/a><\/p>\n\n\n\n

1895. gad\u0101 Kioto tika uzcelta samazin\u0101ta 794. gad\u0101 celt\u0101s Kioto imperatora pils kopija <\/a>Heian-jing\u016b<\/a> , lai atz\u012bm\u0113tu pils\u0113tas 1100. dzim\u0161anas dienu. Dienvidu d\u0101rzs ir slavens ar \u0137ir\u0161u zied\u0113\u0161anu<\/a> pavasar\u012b un ac\u0101lij\u0101m vasaras s\u0101kum\u0101. Rietumu d\u0101rzs ir paz\u012bstams ar \u012brisiem j\u016bnij\u0101, un lielais austrumu d\u0101rza ezers atg\u0101dina par nesteidz\u012bgaj\u0101m laivo\u0161anas ball\u012bt\u0113m 8. gadsimt\u0101. [ 15 ]<\/sup><\/a> Heian perioda beig\u0101s par\u0101d\u012bj\u0101s jauns d\u0101rzu arhitekt\u016bras stils, ko rad\u012bja T\u012bras Zemes budisma<\/a> sekot\u0101ji . Tos sauca par “Parad\u012bzes d\u0101rziem”, un tie tika celti, lai att\u0113lotu le\u0123end\u0101ro Rietumu Parad\u012bzi, kur vald\u012bja Amida Buda. Tos c\u0113la di\u017ecilt\u012bgie, kuri v\u0113l\u0113j\u0101s apliecin\u0101t savu varu un neatkar\u012bbu no imperatora m\u0101jsaimniec\u012bbas, kas k\u013cuva arvien v\u0101j\u0101ka.<\/p>\n\n\n

\n
\"\"<\/a>
By\u014dd\u014d-in<\/a> : J\u014ddo-shiki<\/em> d\u0101rzs<\/figcaption><\/figure>\n<\/div>\n\n\n

Vislab\u0101k saglab\u0101jies Parad\u012bzes d\u0101rza piem\u0113rs ir Bjod\u014d-ina <\/a>Ud\u017ei<\/a> pils\u0113t\u0101 , net\u0101lu no Kioto. S\u0101kotn\u0113ji t\u0101 bija Fud\u017eivaras Mi\u010dinagas<\/a> (966\u20131028) villa , kur\u0161 izprecin\u0101ja savas meitas imperatora d\u0113liem. P\u0113c vi\u0146a n\u0101ves vi\u0146a d\u0113ls p\u0101rveidoja villu par templi un 1053. gad\u0101 uzc\u0113la F\u0113niksa z\u0101li, kas joproj\u0101m atrodas.<\/p>\n\n\n\n

Z\u0101le ir celta tradicion\u0101l\u0101 \u0137\u012bnie\u0161u Sunu dinastijas<\/a> temp\u013ca stil\u0101 uz salas ezer\u0101. Taj\u0101 atrodas apzelt\u012bta Amit\u0101bhas<\/a> Budas statuja, kas v\u0113rsta uz rietumiem. Ezer\u0101 temp\u013ca priek\u0161\u0101 atrodas neliela no baltiem akme\u0146iem veidota sala, kas att\u0113lo Horai kalnu, daoistu asto\u0146u nemirst\u012bgo m\u0101jvietu, un to ar templi savieno tilts, kas simboliz\u0113ja ce\u013cu uz parad\u012bzi. T\u0101 bija paredz\u0113ta medit\u0101cijai un kontempl\u0101cijai, nevis k\u0101 izpriecu d\u0101rzs. T\u0101 bija daoisma un budisma filozofijas m\u0101c\u012bba, kas rad\u012bta ar ainavu un arhitekt\u016bru, un n\u0101kotnes jap\u0101\u0146u d\u0101rzu prototips.<\/p>\n\n\n\n

Kamakura un Muromachi periodi (1185\u20131573)<\/strong><\/p>\n\n\n\n

\n
\"\"<\/a><\/figure>\n\n\n\n
\"\"<\/a><\/figure>\n<\/figure>\n\n\n\n

Kinkaku-ji<\/a> , Zelta paviljons (1398)    Rjond\u017ei dzen klin\u0161u d\u0101rzs (15. gadsimta beigas)<\/p>\n\n\n\n

Imperatoru v\u0101jums un feod\u0101lo karavado\u0146u s\u0101ncens\u012bba izrais\u012bja divus pilso\u0146u karus (1156. un 1159. gad\u0101), kas izn\u012bcin\u0101ja liel\u0101ko da\u013cu Kioto un t\u0101 d\u0101rzus. Galvaspils\u0113ta p\u0101rc\u0113l\u0101s uz Kamakuru<\/a> , bet p\u0113c tam 1336. gad\u0101 atpaka\u013c uz Kioto Muroma\u010di kvart\u0101lu. Imperatori vald\u012bja tikai v\u0101rd\u0101; re\u0101lo varu tur\u0113ja milit\u0101rais gubernators \u0161oguns<\/em><\/a> . \u0160aj\u0101 period\u0101 vald\u012bba atjaunoja attiec\u012bbas ar \u0136\u012bnu, kas bija p\u0101rtrauktas gandr\u012bz pirms tr\u012bssimt gadiem. Jap\u0101\u0146u m\u016bki atkal dev\u0101s m\u0101c\u012bties uz \u0136\u012bnu, un \u0137\u012bnie\u0161u m\u016bki ierad\u0101s Jap\u0101n\u0101, b\u0113got no mongo\u013cu iebrukumiem. M\u016bki atveda sev l\u012bdzi jaunu budisma formu, ko sauca vienk\u0101r\u0161i par dzen<\/a> jeb “medit\u0101ciju”. Jap\u0101na piedz\u012bvoja atdzim\u0161anu reli\u0123ij\u0101, m\u0101ksl\u0101 un jo \u012bpa\u0161i d\u0101rzos. [ 18 ]<\/sup><\/a> Termins “dzen d\u0101rzs”<\/em> ang\u013cu rakstos pirmo reizi par\u0101d\u0101s 20. gadsimta 30. gados, Jap\u0101n\u0101 zen teien<\/em> jeb zenteki teien<\/em> par\u0101d\u0101s v\u0113l v\u0113l\u0101k, s\u0101kot no 20. gadsimta 50. gadiem. Tas attiecas uz Dziesmu \u0136\u012bnas<\/a> iedvesmotu kompoz\u012bcijas tehniku, kas atvasin\u0101ta no tintes glezno\u0161anas. \u0160\u0101du mazu, gleznainu d\u0101rzu kompoz\u012bcijai vai konstrukcijai nav nek\u0101da sakara ar reli\u0123isko dzenbudismu. [ 12 ]<\/sup><\/a><\/p>\n\n\n\n

\u0160aj\u0101 period\u0101 tika uzcelti daudzi slaveni temp\u013cu d\u0101rzi, tostarp Kinkaku-ji jeb Zelta paviljons<\/a> , kas celts 1398. gad\u0101, un Ginkaku-ji jeb Sudraba paviljons<\/a> , kas celts 1482. gad\u0101. Sav\u0101 zi\u0146\u0101 tie sekoja dzenbudisma spontanit\u0101tes, \u0101rk\u0101rt\u0113jas vienk\u0101r\u0161\u012bbas un m\u0113ren\u012bbas principiem, bet cit\u0101d\u0101 zi\u0146\u0101 tie bija tradicion\u0101li \u0137\u012bnie\u0161u Sunu dinastijas temp\u013ci; Zelta paviljona aug\u0161\u0113jie st\u0101vi bija p\u0101rkl\u0101ti ar zelta lap\u0101m, un tos ieskauj tradicion\u0101lie \u016bdens d\u0101rzi.<\/p>\n\n\n\n

Visiev\u0113rojam\u0101kais d\u0101rza stils, kas tika izgudrots \u0161aj\u0101 period\u0101, bija dzen d\u0101rzs, sausais d\u0101rzs<\/a> jeb jap\u0101\u0146u akmensd\u0101rzs<\/a> . Viens no lab\u0101kajiem piem\u0113riem un viens no paz\u012bstam\u0101kajiem no visiem jap\u0101\u0146u d\u0101rziem ir Rjoand\u017ei<\/a> Kioto. \u0160is d\u0101rzs ir tikai 9 metrus (30 p\u0113das) plats un 24 metrus (79 p\u0113das) gar\u0161, veidots no balt\u0101m smilt\u012bm, kas r\u016bp\u012bgi sagr\u0101btas, lai rad\u012btu iespaidu par \u016bdeni, un piecpadsmit akme\u0146iem, kas r\u016bp\u012bgi izvietoti k\u0101 mazas salas. Tas ir paredz\u0113ts skat\u012b\u0161anai no s\u0113dus poz\u012bcijas uz klostera abata rezidences lieve\u0146a. Ir biju\u0161as daudzas debates par to, ko akme\u0146iem vajadz\u0113tu att\u0113lot, bet, k\u0101 rakst\u012bja d\u0101rzu v\u0113sturnieks Ginters Ni\u010dke: “Rjoand\u017ei d\u0101rzs neko nesimboliz\u0113. Tam nav v\u0113rt\u012bbas, lai att\u0113lotu jebkuru dabas skaistumu, ko var atrast pasaul\u0113, re\u0101lu vai m\u012btisku. Es to uzskatu par abstraktu “dabisku” objektu kompoz\u012bciju telp\u0101, kompoz\u012bciju, kuras funkcija ir rosin\u0101t starpniec\u012bbu.” [ 19 ]<\/sup><\/a><\/p>\n\n\n\n

Vair\u0101kus no slavenajiem Kioto dzenbudisma d\u0101rziem rad\u012bja viens cilv\u0113ks, Mus\u014d Soseki<\/a> (1275\u20131351). Vi\u0146\u0161 bija m\u016bks, imperatora Udas dev\u012bt\u0101s paaudzes p\u0113ctecis un iev\u0113rojams galma politi\u0137is, rakstnieks un organizators, kur\u0161 apbru\u0146oja un finans\u0113ja ku\u0123us tirdzniec\u012bbas atv\u0113r\u0161anai ar \u0136\u012bnu, k\u0101 ar\u012b nodibin\u0101ja organiz\u0101ciju ar nosaukumu Pieci kalni, kas sast\u0101v\u0113ja no vissp\u0113c\u012bg\u0101kajiem Kioto dzenbudisma klosteriem. Vi\u0146\u0161 bija atbild\u012bgs par <\/a>Nanzen-d\u017ei<\/a> , Saih\u014d-d\u017ei<\/a> (S\u016bnu d\u0101rza) un Tenrj\u016b-d\u017ei<\/a> dzenbudisma d\u0101rzu celtniec\u012bbu .<\/p>\n\n\n\n

Iev\u0113rojami Kamakuras un Muroma\u010di periodu d\u0101rzi ietver:<\/p>\n\n\n\n